
Dažreiz mums rodas iespaids, ka bērni mūs nedzird. Par spīti mūsu garajām runām, moralizēšanai un dusmām ģimenē nekas nemainās. Bērni tiešām nedzird. Jo nav taču vērts.

Dažreiz mums rodas iespaids, ka bērni mūs nedzird. Par spīti mūsu garajām runām, moralizēšanai un dusmām ģimenē nekas nemainās. Bērni tiešām nedzird. Jo nav taču vērts.

“Bērniem namu uzceļ tēva svētība, bet mātes lāsts izceļ ar pamatiem”. Sīraha dēla grāmatas autors jau sensenos laikos zinājis to, ko apstiprina mūsdienu psiholoģija.


Mūsu dzīve lielā mērā sastāv no zaudējumiem. Zaudēt var ne tikai darbu vai īpašumus. Zaudēt var dzimteni, identitāti, saknes vai reputāciju. Zaudēt var cilvēkus, kurus mīlam, veselību, visbeidzot arī dzīvi. Kā palikt traģiskā realitātē un neiestrēgt sāpēs?
Izaugsme, kas kļūst par pašmērķi, padara cilvēku par vergu. Precīzāk sakot, mēs paši padarām sevi par vergiem, pakļaujoties narcisisma “kultūrai”. Pārpublicēju blogā intervijas tulkojumu ar psihoterapeitu un jezuītu priesteri Jaceku Prusaku (Jacek Prusak), kas šonedēļ parādījies portālā civitas.lv.
Depresija, panikas lēkmes, nakts murgi, atkarības un bailes. Tu savā dzīvē saskaries ar daudzām grūtībām. Iespējams, Tu jūties vientuļš un nomaldījies. Izlasi to, lai zinātu, kā sev palīdzēt.
Vieglāk ir nosodīt turīgu cilvēku, par ko patiesībā neko nezinām, nekā godīgi satikties ar savu skaudību vai upura pozīciju. Turklāt arī skaudība nes mums kaut kādu vēstījumu par mums pašiem. Un ne jau par to, ka esam ļauni, bet par to, ka kaut kas mūsu dzīvē netiek piepildīts, kaut kur izjūtam tukšumu. Tādēļ mums sāp, ja kādam izdodas.
Ja cilvēks aug destruktīvā vidē, kur netiek ievērotas viņa patiesās vajadzības, viņš tiek pakļauts līdzatkarības riskam. Ja persona dzīvo ģimenē, kur kādam ir atkarība, tā tiek pakļauta līdzatkarības riskam. Ja tiek grautas bērna veselīgās robežas, viņš veidojas kā līdzatkarīga persona.
Par mātes lomu cilvēka dzīvē uzrakstīts un pateikts tik daudz, ka varētu šķist – pietiek. Tomēr tēma par mātišķumu, tā dažādiem aspektiem un ietekmi uz bērnu dzīvi ir neizsmeļama.
Cilvēkā un pasaules uzbūvē ir ieprogrammēti dažnedažādi ritmi. Gada laiki nomaina viens otru, mūsu dzīve sastāv no noteiktiem cikliem, pat ķermenis funkcionē ritmiski. Nav brīnums, ka ritms tiek piekopts mūzikā un meditācijā, jo tas brīnumainā veidā sasniedz dvēseli un palīdz tai atgūt mieru. Tāpat ritms mobilizē un sakārto gan pieaugušos, gan bērnus.