Dažreiz mums rodas iespaids, ka bērni mūs nedzird. Par spīti mūsu garajām runām, moralizēšanai un dusmām ģimenē nekas nemainās. Bērni tiešām nedzird. Jo nav taču vērts.

Savā darbā visai bieži saskaros ar priekšstatu, ka bērnam visu vajag “skaidrot”. Pieaugušais izklāsta mazajam kaut kādu teoriju (piemēram, par to, kā viņam jāuzvedas), izvirza argumentus, piedāvā racionālu pamatojumu. Skaidrs, ka visbiežāk tas nestrādā. Ko dara pieaugušais? Sāk nervozēt, skaidro vēl vairāk. Pēc kārtējas neveiksmes – sadusmojas, uzsprāgst, nosauc bērnu par “stulbeni”.

Parasti tā ir valodu prasmes problēma. Bērni (īpaši pirmsskolas vecumā) uztver pasauli savādāk. Racionāli domājošs pieaugušais iepazīst bērna pasaules uztveri un cenšas tai pielāgot savu vēstījumu. Pretējā gadījumā tieši mēs esam tie, kuri uzvedas kā “stulbeņi”.

Viens no instrumentiem, kas ļauj sasniegt bērna dvēseli, ir terapeitisks stāsts. Oriģināls vēstījums, kas atspoguļo bērna problēmu tēlainā veidā un palīdz risinājuma meklējumos bez garlaicīgas moralizēšanas. Šis instruments ļoti veiksmīgi tiek pielietots, piemēram, “Mīlestības mājas” bērnu terapijas grupās.

Ļoti praktiskā un noderīgā veidā par terapeitisku stāstu veidošanu var izlasīt šeit.

Šoreiz raidījumā “Mīlestības terapija” – par terapeitiskiem stāstiem kā Mīlestības terapijas instrumentu.

Klausies mūs “Radio Marija Latvija” piektdienās plkst. 20:00. Turpmāk raidījumu ieraksti pieejami tavasirds.com un milestibasmaja.lv.