Sapņi, murgi, nakts redzējumi… Šķietami haotisks sižets, kas izplūdis no mūsu dvēseles dziļumiem. Bet varbūt – tikai nejaušība? Daudzu cilvēku pieredze liecina, ka sapņi var kļūt par spēcīgu iedvesmas un stiprinājuma avotu. Lai tā tas būtu, varam iemācīties ar vērību un interesi izturēties pret to, kas pie pirmā acu uzmetiena šķiet neloģisks vai pasakains.
Eross saistīts ar kaisli visplašākajā nozīmē, spontanitāti, iedvesmu, Ikdiena – ar saistībām, robežām, rutīnu. Bez Erosa dzīve zaudē savu garšu, taču Eross bez robežām spēj dzīvi sagraut. “Mīli un dari ko gribi”, saka sv.Augustīns. Meklējot līdzsvaru starp Erosu un Ikdienu, mēs īstenībā meklējam atbildi uz jautājumu – ko man nozīmē MĪLĒT.
Noslēdzot raidījuma “Mīlestības terapija” 4.sezonu, apkopojam iedvesmojošus stāstus un sarunājamies par laimi, kas ir iespējama, kaut arī visapkārt ir tik daudz nepilnību. Esam dziļi pateicīgi mūsu klausītājiem, kā arī “Radio Marija Latvija” komandai par vēl vienu raidījuma pastāvēšanas gadu.
Tas, uz ko cerējām, nav piepildījies. Cilvēki, dzīve, apstākļi, Dievs mūs pievīla. Pasaules netaisnīgums kļūst neciešams. Turklāt arī paši nemaz neesam izcilības virsotnēs. Aizvainojums ir “nē” visam tam, kas neatbilst mūsu ekspektācijām.
Daudziem no mums laiku pa laikam rodas sajūta, ka dzīvojam “ne savu” dzīvi. Tādos brīžos tā šķiet pelēka un tukša. Par spīti daudziem iekšējiem un ārējiem ierobežojumiem tomēr pastāv iespējas atgriezt savai dzīvei autentiskumu.
Iekšējas spriedzes pamatā parasti ir trauksme, no kuras neviens cilvēks pilnībā izvairīties nespēj. Kā raksta Rollo Mejs, trauksmi nevar novērst, bet var to mazināt un ievirzīt radošā gultnē.
Slimības un dažāda veida traucējumi aizvien pieder pie noslēpumainām parādībām, kas rodas daudzu (ne tikai fizisku) faktoru iespaidā. Cenšoties palīdzēt saviem bērniem saslimšanas gadījumos, varam mācīties saskatīt dziļākus procesus, kas izpaužas caur fiziskiem simptomiem.
„Kļūsti par sevi pašu”, „paliec vienmēr autentisks”, „pieņem sevi tādu, kāds esi”. Šķiet, mūsdienu populārajā psiholoģijā autentiskums kļuvis par vienu no centrālām tēmām. Arī mēs ar kolēģiem savos kabinetos visai bieži dzirdam frāzi „es nejūtos es pats”.
Radoša iztēles izmantošana kļūst par vienreizēju resursu cilvēka izaugsmē, ļauj dziļāk izprast sevi un saskatīt oriģinālus risinājumus. Šoreiz raidījumā apspriežam iztēles nozīmi cilvēka izaugsmē un konkrētas darba metodes ar iztēli.
Cilvēks, kurš dažādu apstākļu un izvēļu dēļ nošķirts no jūtām, pats sev ir svešs. Mūsu pagātnē nav trūcis situāciju, kas lika mums apslāpēt un noliegt to, kā patiesībā esam jutušies. Tomēr pašlaik varam atļauties vairāk, atgūstot to daļu savas dvēseles, kas ilgi palikusi novārtā.
