Viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mācīties labāku kontaktu ar sevi un citiem, ir grupu psihoterapija. Grupas iekšējā dinamika ļauj dalībniekiem apzināties un risināt savas grūtības šeit un tagad, apgūt jaunus, efektīvākus uzvedības modeļus, savienot intelektuālu izpratni ar jūtām un praktisku attiecību pieredzi.

В здоровых отношениях есть привязанность, но есть и автономность, возможность опираться на себя, свои личные ресурсы, не зависящие от другого человека. Зрелая любовь говорит: “Я могу прожить без тебя, но я люблю тебя, и поэтому хочу быть рядом” И.Ялом.
Это касается и отношений с родителями, и детьми, и партнерами, проще говоря – со значимыми близкими. Поиску такой опоры поможет участие в онлайн группе “Я и Ты”.

Esam pieraduši pie apzīmējuma “īpašs bērns”. Bērns, kurš neiederas, kuru pasaule nesaprot, un kurš nesaprot šo pasauli. Tomēr aiz katra bērna ir viņa vecāki. Audzināt īpašu bērnu, būt blakus un izturēt, būt blakus un nenovērsties no paša dzīves. Tas ir īpašs ceļš, par ko runā mazāk.

Eksistenciāli fenomenoloģiska konsultēšana un psihoterapija vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkam dziļāk izprast savu dzīvi un grūtības, kas tiek aplūkotas dziļā saiknē ar viņa esamību pasaulē. Eksistenciāli orientēti konsultanti necenšas „mainīt” savus klientus/pacientus, taču reizē palīdz veikt viņu dzīves un attiecību pieredzes pamatīgu izpēti, kuras procesā izmaiņas arī rodas.

Viens no populāriem psiholoģiskiem mītiem skan šādi: cilvēka dzīvi un personību nosaka pagātne. Saskaņā ar to esam bērnības notikumu ķīlnieki, turpinot vien atražot vecas traumas un uzvedības shēmas. Īstenībā cilvēks ar visiem saviem ierobežojumiem tomēr paliek brīvs un katru savas dzīves mirkli rada it kā no jauna. Šī atziņa katram no mums dod cerību uz pilnasinīgāku dzīvi jau šodien, jo vissvarīgākais mirklis ir šeit un tagad.

Поскольку наша первая 10-разовая группа оказалась очень рабочей, емкой, глубокой, интенсивной и продуктивной – то мы объявляем новый цикл встреч!

Ikkatra patiesa dzīve ir satikšanās. (M.Būbers) Daudzi no mums ilgojas pēc patiesas satikšanas ar sevi un vēl kādu. Meklējot autentisku kontaktu, mūs sagaida grūtības – mūsu pašu un apkārtējo bailes, neuzticēšanās, pagātnes šabloni un ievainojumi. Tomēr meklēt ir vērts, jo mīlēt ir vērts.

Vaino sevi pašu vai arī nevaino nevienu, raksta Marks Aurelijs. Vaina mēdz būt patiesa un neirotiska, individuāla un kolektīva. Vaina var kalpot mīlestībai un pārveidot cilvēku, taču pārāk bieži tā dara tieši pretējo. Mūsu dvēsele, attiecības, ģimenes, visa sabiedrība pārāk bieži cieš no nepatiesas vainas. Kas var to ārstēt? Viens no ceļiem ir apzināta atbildības uzņemšanās par to, kādu dzīvi mēs veidojam šeit un tagad.