Jūtu izteikšana nav vērtība pati par sevi. Pirms to darīt, uzdod sev jautājumu, ko Tu vēlies ar to panākt.

Visur kur šodien tiek runāts, cik svarīgi izteikt jūtas. Neizteiktas jūtas radot traumas, psihosomatiskas saslimšanas un visādas attiecību krīzes. Daļa taisnības tajā ir. Kolektīva un emocionāli represīva pagātnes kultūra atstāja dziļu iespaidu uz mūsu vecvecāku un vecāku paaudzi. Caur to arī uz mums.
Taču šobrīd esam otrā grāvī. Jūtas pārāk bieži tiek noliktas dzīves centrā un kļūst par visu lietu mērauklu.

Tādēļ šodien laiks atgādināt – jūtas ir svarīga mūsu cilvēciskuma sastāvdaļa. Svarīga, bet ne vienīgā. Haotiska, nesaprotama jūtu izteikšana, kas absolūti nerēķinās ar otra cilvēka gatavību to visu sagremot, nodara ne mazāku kaitējumu kā jūtu noliegums.

Manā pieredzē aptuveni 2/3 psihoterapijas klientu ir grūtības atzīt un izdzīvot savas jūtas, bet 1/3 pretēji – valdīt pār savām jūtām, savienot tās ar racionālu uztveri. Kā Tev šķiet, kura problēma tuvāka personīgi Tev?

Izsakot spēcīgas jūtas konkrētam cilvēkam tiešā un nepastarpinātā veidā būtu jārēķinās arī ar to, ka tas ne vienmēr nes atvieglojumu (ko vieglprātīgi sola daži psihologi). Var gadīties, ka uz kādu laiku jūtas kļūst vēl intensīvākas un spriedze (gan iekšēji, gan starp personām) pat pieaug.

Ja Tevi nepārvarami velk kādu “apdāvināt” ar savām intensīvām jūtām (dusmas, sašutums, naids, aizvainojums, vilšanās, bet arī iemīlēšanās, iekāre, apbrīna, bēdas un tml.), sākumā uzdod sev 3 jautājumus:

1. Ko es vēlos ar šo izteikšanu panākt?
2. Kādas sekas tas var izraisīt visām iesaistītajām pusēm?
3. Vai esmu gatavs maksāt par sekām, ko šī jūtu izteikšana var izraisīt?