
Kāds 40 gadus vecs vīrietis vēršas pie psihoterapeita ar lūgumu palīdzēt saprast viņa problēmu cēloņus. Kā parasti šādos gadījumos, no ārējā skatupunkta viss ir kārtībā – veselība, darbs, materiālais stāvoklis. Tiesa, līdz šim nav izdevies izveidot attiecības, uz kuru pamata varētu nodibināt ģimeni. Bet laiks it kā ir. Galvenais, kas uztrauc Viktoru, ir kaut kas cits: nomācoša tukšuma sajūta, bezjēdzība, pelēcība. Pēc viņa teiktā, „dzīvei tā kā nav garšas”. Brīžiem viņam rodas sajūta, it kā eksistētu atsevišķi no sava ķermeņa. Šīs izjūtas vīrieti biedē, jo, kas zina, varbūt tās ir garīgas kaites pazīmes?








