Seksualitāte ir cilvēka dzīves joma, kas, iespējams, visvairāk pakļauta dažāda veida mītiem. Likumsakarīgi, jo tā skar personību pašos dziļumos, bet vienlaicīgi izpaužas caur attiecībām.

Par aizspriedumiem ir vērts runāt, pat atmaskot. Pie nosacījuma, ja mērķis ir nevis izolēties no „ļaunas pasaules”, bet iemācīties dzīvot tajā pilnvērtīgi pat ar visiem tās trūkumiem. Lūk, daži no mītiem:

 „Sievietes ķermenim jābūt ideālam”

Neapšaubāmi, sievietes izskatam vīrieša acīs ir ļoti būtiska nozīme. Protams, ir lieliski, ja sieviete rūpējas par savu ķermeni, māk izcelt tā skaistumu ar miljoniem paņēmienu, kas rada mūsos, vīriešos, patiesu apbrīnu. Un te spēlei pieslēdzas masu kultūra, kas tiražē noteiktus skaistuma standartus un pamudina sievietes darīt visu iespējamo, lai šiem standartiem atbilstu. Un, lūdzu, nemēģināsim sev iestāstīt, ka mūs šie „standarti” neietekmē. Tomēr dziļāks skaistums ir ārpus standartiem vai pat pāri standartiem.

Pievērsiet uzmanību tam, ka mums līdzās ir sievietes, kuras, par spīti „neideālam” ķermenim, vienmēr piesaista vīriešu simpātijas.

Kāds ir viņu noslēpums? Varbūt tas ir smalkums, sievišķība, jutekliskums, kas harmoniski saslēdzas ar gudrību un pašcieņu? Varbūt šīs „neideālās” sievietes kaut kādā veidā ļauj vīriešiem sev blakus sajusties vīrišķīgiem? Varbūt viņas vienkārši bauda dzīvi, un tas iedvesmo citus?

„Sievietei vienmēr jābūt pieejamai un paklausīgai”

Kāda sieviete piedzīvo milzīgas sāpes, ko izraisījusi vīra nodevība. Ar asarām un dziļu aizvainojuma sajūtu viņa stāsta, ka vienmēr bijusi vīram uzticīga, vienmēr rūpējusies par ģimenes sadzīvi, „visu sevi” atdevusi vīram un bērniem. Viņa nekad neko nav vēlējusies „priekš sevis”.

„Es jau neko, man svarīgi, lai viņiem būtu labi.” Dabiski, pateicību par savu uzupurēšanos viņa nav sagaidījusi. Pēc desmit gadu kopdzīves vīrs aizgājis pie mīļākās.

Kalpot citiem ir ļoti kristīgi, taču šajā gadījumā sieviete bija izšķīdusi savā vīrā, saaugusi ar viņa vajadzībām un iegribām. Godīgi sakot, vienmēr bija baidījusies, ka vīrs viņu pametīs, un izmisīgi darījusi visu, lai to novērstu. Šāda veida bailes bieži piepildās, ko, starp citu, apstiprina arī Bībele – „Šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis.” (Īj 3,25)

„Seksualitātes eksperts ir vīrietis”

Dzīve nav Holivudas filma, kur „sievietes vienmēr grib, bet vīrieši vienmēr spēj”. Sievietes seksualitātes uztvere ir daudz smalkāka, tā lielā mērā ir saistīta ar specifisku emocionalitāti un cikliskumu, ko mēs, vīrieši, līdz galam saprast nespējam. Skatoties tīri fizioloģiski, vīrietis sasniedz gatavību intīmai tuvībai pāris minūšu laikā, ko nevar teikt par sievieti.

Mūsu laulāto dzīve kļūtu daudz priecīgāka, ja par „seksa ekspertiem” kļūtu sievietes, bet vīrieši būtu pietiekoši pazemīgi, lai ieklausītos savu sieviešu ilgās un vajadzībās. Klusēt un cerēt, ka vīrietis „pats visu sapratīs” ir bezjēdzīgi. Džošs Makdauels raksta: „Ja seksuālas tuvības laikā vīrietis visu dara saskaņā ar savu „dabu”, tad no sievietes skatupunkta viņš visu dara nepareizi.”

„Ja sieviete nesasniedz orgasmu, viņai tas jāimitē”

Orgasms ir kolosāla lieta, taču tā nevar pārvērsties par pašmērķi, jo šāda izturēšanās neizbēgami ved pie seksa „mehanizācijas”. Skatoties no seksuālo disfunkciju problemātikas viedokļa, tieši pārmērīga koncentrēšanās uz orgasma sasniegšanas var radīt trauksmi, kas neļauj pārim nonākt pie “mērķa”. Ne velti slavenais psihologs Viktors Frankls šādos gadījumos ieteica klientiem izmantot „derefleksiju”, t.i. pārslēgt uzmanību no sevis uz vērtībām, ko viņi vēlas realizēt pasaulē (mūsu gadījumā – tuvības vērtību ar dzīvesdraugu).

Ja problēmas pastāv ilgstoši un tas pārim rada diskomfortu, vienmēr ir iespēja vērsties pēc palīdzības. Bet vienmēr jāpatur prātā, ka sieviete nav „robots” ar brīnumainu pogu, kuru nospiežot, tiek garantētas „nepieciešamās” reakcijas.

Raksta pilna versija pieejama izdevumā “Katoļu Baznīcas Vēstnesis”