Vairāku Saeimas frakciju virzītais likumprojekts par iespējamu aizliegumu izglītības iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kas var negatīvi ietekmēt bērnu tikumisko attīstību, izraisījis sašutuma vilni Latvijas dženderistu un „reproduktīvo tiesību” aizstāvju pulkā. Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele un „Papardes zieda” vadība apvieno spēkus, lai aizstāvētu savu „tikumības” koncepciju.

Jāatgādina, ka pagājušonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja ideju Izglītības likumā iekļaut normu, kas paredz aizliegt izglītības iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību. Interesanti, ka šī likumprojekta virzību atbalsta dažādu uzskatu politiķi no “Saskaņas”, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības. Projekta autore Jūlija Stepanenko (“Saskaņa”) uzskata, ka izmaiņas likumdošanā sekmēs tādu skolēnu audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām normām par sabiedrības vērtībām.

Liberāli noskaņoti masu saziņas līdzekļi steidzās paziņot, ka pieņemot grozījumus, skolās aizliegs pat  reliģisko literatūru, “piemēram, Bībeli, kurā var atrast pantus, kas apraksta vardarbību”. Savukārt Ilze Viņķele, kura savulaik aktīvi lobēja bērnudārzu dženderisma programmu par „Kārli un Karlīnu”, pauda satraukumu, ka „aizliegums attiektos arī uz “Papardes zieda” izplatītajiem materiāliem”, kas, protams, nav pieļaujams, jo kurš tad cits labāk parūpēsies par Latvijas jauniešu tikumisko audzināšanu.

Taču galvenais projekta oponentu trumpis ir „Maskavas roka”. Tā „Papardes zieda” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle uzskata, ka grozījumu autore ir iedvesmojusies no Krievijas sabiedriskās organizācijas „Par tikumību”, kas atbalstot Putina režīmu. „Interesanti, vai nacionāli noskaņotiem deputātiem ir nojauta, kas slēpjas zem vispārīgā saukļa par tikumības ieviešanu visās dzīves jomās?” uztraucas Ķelle. Atliek tikai brīnīties, par „Papardes zieda” dzelžaino politisko loģiku: ja Saeimas deputāti un kaut kāda Krievijas organizācija lieto vienu un to pašu vārdu („tikumība”), tad tas norādot uz projekta autoru un Kremļa savstarpējiem sakariem.

Abortu un kontracepcijas biznesa aizstāvji nav noskaņoti padoties Saeimas deputātiem, kuri atļaujas ieviest Latvijā „totalitārismu” un „cenzūru”. „Nesen mūsu biedrības jauniešu konsultantus aicināja uz nodarbību pie kādas skolas trešās klases meitenēm. Uz mūsu pārsteigto jautājumu, kādēļ vēlme par seksualitāti runāt tik agrā vecumā, skolotāja pastāstīja, ka viena no 6. klases meitenēm ir stāvoklī un jau vairākas nedēļas mazās meitenes spriež, vai labāk skolas biedrenei būtu dzemdēt vai veikt abortu? Mīļie deputāti, pirms tērējat laiku tukšu salmu kulšanai, painteresējieties, kas ar bērniem, jauniešiem notiek tepat Latvijā, mūsdienās,” aicina Ķelle. Tātad, „Papardes zieda” un citu līdzīgu darboņu piedāvājums ir skaidrs: nekas tāds nebūtu noticis, ja 6. klases meitenēm savlaicīgi nodrošinātu informāciju par to, kā vajag „izsargāties”.

Kā tad „Papardes zieds” plāno palīdzēt Latvijas skolēniem? Tikai viens piemērs: Organizācijas izdotajā brošūrā 5-7. klases skolēniem lasām: „Jo lielāks ir dzimumloceklis, kad tas mīksts, jo mazāk tas „izaug”, vīrietim uzbudinoties.  Ja tas ir neliels mīkstā stāvoklī, tas, droši vien, būs krietni lielāks, kad kļūs ciets”. Tālāk vēl viens audzinošs gabals: „Masturbēšana nozīmē, ka cilvēks aiztiek vai glauda savus dzimumorgānus (zēni – dzimumlocekli, meitenes – klitoru), jo tas ir patīkami… Masturbēšana nav kaitīga, tā var palīdzēt cilvēkam iepazīt savu ķermeni un savas seksuālās sajūtas”. Atliek tikai piebilst, ka aizliedzot šāda satura materiālus skolās, jaunieši būtu vismaz daļēji pasargāti no mērķtiecīgas seksualizācijas, kas ir ne mazāk bīstama par seksuālo tēmu noklusēšanu.

Jāšaubās, vai „Papardes zieds”, kura mērķis ir „aizsargāt un atbalstīt katras sievietes tiesības uz likumīgu un drošu abortu”, ir labākie eksperti jauniešu tikumības ziņā.

Protams, kvalitatīva izglītība seksualitātes jomā skolēniem ir nepieciešama. Turklāt daudzi vecāki arī mūsdienās neprot ierosināt sarunu par attiecīgiem jautājumiem mājās. Tā rezultātā seksuālās izglītošanas nišu cenšas ieņemt personas un organizācijas, kas nodarbojas ar jauniešu seksualizāciju. Risinājums var būt tādas seksuālās audzināšanas programmas, kuru prioritāte ir nevis kontracepcijas mārketings, bet gan dzīves veida popularizēšana, kas balstās uz vērtībām. Starp citu, Latvijā ar to jau sen veiksmīgi nodarbojas tādas organizācijas kā kustība „Par dzīvību”, „Īsta mīlestība gaida” vai Ģimenes ekoloģijas institūts.

civitas.lv