Šonedēļ turpinājām auglības atpazīšanas metodes kursu Jelgavā. Vecmāte un AAM instruktore vadīja lekciju par reproduktīvas sistēmas fizioloģiju. Šī nodarbība ir īpaši interesanta, jo mēs taču “visu to zinām”. Patiesībā arī pieaugušajiem ļoti bieži trūkst elementāru zināšanu par savu ķermeni.

Ja neesam iepazinuši savu auglību, nevaram to arī akceptēt. Sava ķermeņa nepieņemšana ir taisns ceļš uz psiholoģiska rakstura problēmām.

Ir nācies sastapties ar sievietēm, kurām riebjas sarunas par dzemdes kakla gļotām, jo tas esot kaut kas “pretīgs”. Mani vienmēr izbrīna, cik ļoti cilvēks var sevi nemīlēt.

Tas pats attiecas arī uz vīriešiem, kuri dzīvo pārliecībā, ka ģimenes plānošana ir “sieviešu lieta”. Hm… bet kas tad ir vīriešu lieta?

Šodien visapkārt tiek runāts par hormoniem. Vai mēs vispār saprotam, kas tas ir? Cik daudz mēs zinām par savu fizioloģiju, pabeidzot vidusskolu vai augstskolu? Mums māca par logaritmiem, vēstures notikumiem, gramatiku, bet cik daudz meiteņu zina, kas ir ovulācija un kāpēc pastāv menstruālais cikls?

Kā izskatās tipiska Latvijas vīrieša diena? Kafija ar baltmaizi un cigarete. Uz darbu viņš brauc sēžot. Arī tad, ja līdz birojam ir pavisam netālu. Tad visu dienu sēž pie datora. Atpūtu viņam aizvieto kofeīns un nikotīns. Nav pat laika pilnvērtīgi paēst. Tad steidzas uz mājām (ziemā ieslēdz apsildāmo sēdekli).

Tad beidzot sākas atpūta: viņš apsēžas pie televizora ar aliņu. Ar datoru klēpī. Vienīgā kustība – pogu spiešana.

Ak, jā, vēl neaizmirsīsim par karstu vannu. Un tad brīnāmies, ka 30 gados sākas problēmas ar bērnu radīšanu.

Un vēl. Esam pieraduši domāt, ka viss, kas ir saistīts ar reproduktīvo jomu, atrodas “apakšā”. Patiesībā endokrīna sistēma ir viens veselums. Ja ir problēmas “apakšā” risinājums bieži atrodas “augšā” – gan citos orgānos, gan domāšanas līmenī.