Paģiras

Manuprāt, psihoterapija nav veids, kā novērst ciešanas (kaut arī pop-psiholoģija var radīt šādu iespaidu). Īstenībā tā pamudina, pat liek dzīvot ar lielāku apzinātību un atbildību, kas nebūt neatbrīvo no sāpēm.

Uzsākot šo ceļu ar katru jaunu klientu, uzdodu sev jautājumu, kur rezultātā varam nokļūt. Paradoksāli, bet rezultāts reti sakrīt ar sākotnējām gaidām. Un darbs ar simptomu/problēmu aizved dziļi, pie mūsu dzīves pamatjautājumiem, kas var negaidīti satricināt mūsu dvēseli.

Vai tas izklausās kā atbrīvošanās no ciešanām? Diez vai. Taču kvalitatīva psihoterapija manā pieredzē palīdz mazināt mazohistiskas ciešanas, pašdestrukciju, kas patur mūs relatīvi drošā, bet pēc būtības bērnišķā stāvoklī. Un daļa mūsu ciešanu ir tikai un vienīgi samaksa par iespēju “paildzināt” bērnību.

Kvalitatīva terapija to maina, izraisot “paģiras”, kas pašas par sevi nav nekas iepriecinošs. Kļūt pieaugušam sākumā nav patīkami. Un pat ja tas atnes laimi (drīzāk iespēju to piedzīvot), tā noteikti nav “laime”, ko bijām iedomājušies bērnišķā stāvoklī.

Šis ieraksts tika publicēts Publikācijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s