Pēdējos gados gan kristīgā, gan nekristīgā vidē daudz tiek runāts par vīrieša identitāti. Šķiet, tas ir labi. Visi ir pamanījuši, ka ar mums kaut kas nav lāgā.

Vīrietis nostiprinās savā identitātē, izejot dažādiem pārbaudījumiem. To sauc par iniciāciju. Kultūrās, ko nav sabojājusi hedonisma un visatļautības sērga, iniciācijas rituāli ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Tie vienmēr saistīti ar sāpēm. Tomēr sāpēs dzimst kaut kas jauns.

Savā grāmatā “Ādama atgriešanās” franciskānis Ričards Rors konstatē, ka mūsdienu Rietumu kultūra ir pazaudējusi iniciācijas ideju. Mērķtiecīgu iniciāciju vīrišķībā nenodrošina nedz ģimene, nedz valsts, nedz Baznīca. Vīrieši, kuru sociālais statuss ļauj viņiem būt par autoritāti citiem vīriešiem (piemēram, politiķi), ļoti bieži paši nav iniciēti. Līdz ar to viņi nevar palīdzēt citiem vīriešiem iegūt to, kā viņiem trūkst.

Manuprāt, vīrišķas identitātes krīze Latvijā un visā Rietumu pasaulē ir stāsts par pazudušo tēvu. Tieši viņam dabiskā kārtā pieder vara un autoritāte, lai iniciētu dēlu vīrišķībā. Tomēr mūsu tēvu problēma parasti bija atkarības, emocionāla atsvešinātība vai vardarbība. Citiem vārdiem, vīrišķa brieduma trūkums. Ja vīrieša tēls mūsos ir ievainots, mēs meklējam apstiprinājumu pie sievietēm. Tas absurds, jo arī viņas nespēj iedot to, kā viņām nav. Par laimi, paliek Dievs.

Šoreiz “Mīlestības terapijā” par vīrišķas identitātes meklējumiem, slazdiem un risinājumiem. Klausies to šeit.

Klausies mūs “Radio Marija Latvija” ceturtdienās plkst. 19.45 un sestdienās 21.30. Turpmāk raidījumu ieraksti pieejami arī šajā blogā.