Mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka lielos vilcienos cilvēka jūtas nav svarīgas. Nav labi būt „pārāk emocionālām”, nav vēlams izpaust „negatīvas jūtas”, visās dzīves situācijās jāpaļaujas uz prātu, loģiku, racionālo domāšanu un tml.
No vienas puses, varētu priecāties, jo tādējādi psihologi un psihoterapeiti vienmēr tiks nodrošināti ar darbu. Jūtu noliegšana, apspiešana un nepieņemšana izraisa dvēseles sāpi, kas kādam būs jāārstē. Īstenībā paliek skumji. Dievs ir radījis cilvēku ar visu viņa jūtu gammu, un tas nozīmē, ka nekā lieka tajā nav.
Mums ir šausmīgi grūti runāt par savām jūtām. Tas attiecas gan uz pieaugušiem, kuri jau sen zaudējuši kontaktu ar savu „iekšējo kambari”, gan uz bērniem, kuri vienkārši to neprot. Viens no instrumentiem, kas palīdz atgriezties pie savas sirds, ir māksla. Tā tas ir bijis visos laikos, tomēr pēdējās desmitgadēs dažādas mākslas terapijas metodes tiek mērķtiecīgi lietotas, lai palīdzētu cilvēkiem iekšējas dziedināšanas ceļā.
Teikšu godīgi, arī es agrāk uzskatīju, ka mākslas metodes ir kaut kas nenopietns, bērnišķīgs. Vai tad guaša vai plastilīns var palīdzēt atrisināt „reālas problēmas”? Var, jo caur visvienkāršākajiem mākslas materiāliem var satikt savu iekšējo būtību. Tieši tur slēpjas mūsu galveno dilemmu atrisinājumi.
Kārtējais raidījums “Mīlestības terapija” veltīts mākslai cilvēka dvēseles dziedināšanā. Klausies mūs radio “Marija” ēterā trešdienās plkst. 14 un 21:30. Raidījuma ieraksti turpmāk pieejami arī šajā blogā.
tavasirds.com 