Par ko parasti klusē

Reizēm cilvēki pirms ģimenes dzīves uzsākšanas iedomājas, ka laulība atrisinās viņu intīmās problēmas. Tomēr patiesībā laulība seksuālas problēmas nevis atrisina, bet izraisa vai vismaz atklāj.

Poļu seksologs un benediktiešu mūks Karols Maisners, runājot par šo faktu, godīgi atzīst: “Dzīvot celibātā ir daudz vieglāk nekā laulība, jo celibātā nenotiek tādas drāmas kā laulības dzīvē”. Ienesot attiecībās savas gaidas, mums parasti jāpiedzīvo vilšanās, jo neviens cilvēks nespēj pilnībā piepildīt mūsu iekšējo tukšumu. Tas attiecas arī uz seksualitāti, kaut gan izejas punktā šo jomu var iedomāties kā sava veida patvērumu. Seksuāla tuvība izraisa tik spēcīgu emocionālu efektu, ka sākotnēji var likties, ka neatrisinātas problēmas ir pārāk nenozīmīgas, jo “mēs taču mīlam vien otru”.

Turklāt masu kultūra tiražē mītu par to, ka “sieviete vienmēr grib, bet vīrietis vienmēr var” un tml. Publiska telpa (reāla un virtuāla) ir pārpildīta ar seksuāliem stimuliem, tradicionāla seksuāla ētika tiek noraidīta, bet sekss tiek attēlots vienkāršotā veidā, ignorējot gan sāpes, gan dziļumu, kas saistās ar šo jomu.

Seksuālie ievainojumi ir sastopami ļoti bieži, tomēr daudzās ģimenēs par to klusē. Diemžēl arī kristīgā vidē reizēm jāsaskaras ar naivu priekšstatu, ka “patiesi ticīgam” cilvēkam nevar būt problēmu seksuālā jomā, jo viņš taču vispār nedzīvo miesai. Esmu jau rakstījis par “reliģiskas šizofrēnijas” veidu, kad garīga joma tiek pilnībā nošķirta no ķermeņa, un viss ķermeniskais tiek saistīts ar nešķisto un mazsvarīgo.

“Daudzus cilvēkus šokē saruna par Dievu seksa kontekstā, jo viņi uzskata, ka tuvība ir tikai kaut kas dabisks, ka tā ir bioloģijas, dabisko vajadzību sfēra. Viņu izpratnē tai nav nekā kopīga ar Dievu. Viņiem šķiet, ka seksam nav vajadzīga kaut kāda dziļāka motivācija. Ja kādam tas dod baudu, viņš ar to nodarbojas. Bet ja kādam tā nav, viņš izvairās no seksuālas dzīves. Tomēr laulības sakraments nav rezervēts vienīgi garīgām lietam. Šis sakraments aptver visus laulāto dzīves aspektus, t.sk. seksu, kas Dievam ir daudz svarīgāks nekā mums šķiet.” (Ksaverijs Knocs, “Nebaidies no seksa, jeb Mīli un dari, ko gribi”)

Līdz ar to seksuālas problēmas ir aktuālas visiem – gan ticīgiem, gan neticīgiem. Toties ticīgiem ir dots vairāk iespēju to risināšanā, jo viņi pazīst garīgo realitāti.

Kādi tad ir tipiskie seksuālie traucējumi? Jāsaka, ka tie atšķiras atkarībā no dzimuma, jo par spīti feministu sapņiem vīrietis un sieviete joprojām paliek pilnīgi atšķirīgas būtnes. Seksoloģe Helēna Singera Kaplana uzskata, ka sievietes visbiežāk cieš no frigiditātes (seksuālais vēsums), anorgasmijas un vagīnisma. Vīrieši parasti cieš no impotences un priekšlaicīgas ejakulācijas. Tomēr šī ir pārāk tehniska pieeja intīmām attiecībām. Problēmu klāsts ir daudz plašāks. Pie tā pieder specifiskas atkarības formas (pornogrāfija), masturbācija, sava ķermeņa nepieņemšana, bailes no pretēja dzimuma, pretīguma sajūta seksuālās attiecībās, dzimumidentitātes traucējumi.

Jāsaka vēl un vēl – Dievs nav gribējis, lai seksuāla joma būtu ciešanu avots. Dievišķajā plānā tā ir saistīta ar dzīvību, tuvību un prieku. Ir vērts pacīnīties par to, lai laulāto dzīves reālijas pietuvotos šim ideālam. Daudzu cilvēku pieredze liecina, ka tas ir iespējams.

Ja vēlies turpināt šo sarunu, ielūdzu Tevi uz semināru “KAD SEKSUALITĀTE SĀP”, kas paredzēts pieaugušiem, kuri vēlas saprast un pārvarēt grūtības seksuālā dzīvē, kā arī izdzīvot savu seksualitāti saskaņā ar kristīgām vērtībām.

Pasākuma laikā pārrunāsim: