Nav viegli būt jaunam. Pusaudža vecums atnāk ar radikālām pārmaiņām ķermenī, emocijās un pasaules uztverē. Grūti saprasties ar pieaugušiem un vienaudžiem. Gribas sacelties. Pret vienaldzību, liekulību un netaisnību. Pret visu pasauli.

Sasniedzot 13-14 gadus, mēs pirmo reizi mūžā apzināti saskaramies ar savu seksualitāti. Kāpēc es reaģēju tieši šādi? Kā akceptēt savu izskatu? Kas ir mīlestība un kā to atrast? Šie jautājumi interesē katram jaunietim. Patiesībā, arī katram cilvēkam, kurš nopietni meklē dzīves jēgu. Par to ir vērts runāt.

Runāt ar pusaudžiem ir grūti. Viņi apšauba autoritātes. Viņi ir pārāk kritiski vai pārāk nekritiski.

Viņiem trūkst dzīves pieredzes. Vēl nav apdegušies. Taču ja viņus neuzrunāsim mēs, cilvēki, kuri viņus mīl, atnāks citi. Pasaulē darbojas veselas organizācijas un nozares, kas pelna uz seksuāliem ievainojumiem, un kas savu interešu vārdā vēlas pārvērst jaunāko paaudzi vienīgi par patērētājiem. Svēta vieta tukša nepaliek.

Efektīvi strādāt ar pusaudžiem mums traucē arī mūsu pašu aizspriedumi un neticība. Lūk, tikai daži destruktīvi mīti:

Jaunieši ir samaitāti

Viss ir slikti. Mūsu laikos bija „savādāk”. Mūsdienu jauniešiem nav nekādas morāles. Viņiem interesē tikai izklaides. Un tādā garā. Patiesībā, jaunākās paaudzes lamāšana liecina tikai par vienu – esam palikuši pārāk veci (varbūt, gados nē, bet domāšanā pilnīgi noteikti).

Jaunieši ir tumsoņas

Viņi neko nezina. Izsargājas ar iepirkumu maisiņiem. Viņus vajag izglītot, lai tikai „neiekrīt”. Protams, ne uz kādu apzinātu izvēli viņi nav spējīgi. Šis mīts ir īpaši pazemojošs. Nav vērts pat runāt ar cilvēkiem, kurus uzskati par aunu baru.

Jaunieši nevienam neklausa

Viņi neatzīst nekādas autoritātes. Tas gan ir pretrunā ar socioloģisko pētījumu datiem. Protams, jaunieši saceļas un apstrīd daudzas lietas (tā tam arī jābūt šajā vecumā), taču vecāku un citu pieaugušo viedoklis viņiem joprojām ir svarīgs.

Jauniešiem tāpat nekas neizdosies

Mums bieži vien liekas, ka viņiem dzīvē nekas neizdosies. Jo, iespējams, mums pašiem nav izdevies. Mēs viņiem iestāstām, ka mīlestības nav, ka visi vīrieši/sievietes ir tādi un šitādi un tml. Jo mēs paši nesam sevī ievainojumus.

Jauniešiem nav jākļūst par mūsu problēmu ķīlniekiem. Viņiem ir iespējas savā attīstībā tikt daudz tālāk. Mūsu pienākums ir viņiem palīdzēt.

Ja Tev liekas, ka šo sarunu ir vērts turpināt, esi gaidīts seminārā „Kāpēc un kā runāt ar pusaudžiem par seksualitāti”. Manuprāt, tas ir aktuāli katram tēvam un mātei, katram skolotājam vai jauniešu līderim. Katram, kurš meklē ceļu pie savas un savu bērnu sirds.

Pieteikties var pa tālr. 29191860 vai e-pastu marks@augliba.lv