Dusmas ir mūsu dzīves sastāvdaļa, kas var spēlēt pozitīvo lomu, virzīt uz pārmaiņām, mudināt sacelties pret netaisnību. Dusmas un agresija ir daļa no vīrišķības, ko mums diemžēl mēģina atņemt jau no pašas bērnības.

Dusmas var darboties kā aizsargmehānisms, kad gribam pasargāt savu sāpi, nevienu nelaist klāt. Arī tad tās spēlē konstruktīvo lomu, jo ļauj mums labāk sevi saprast. Tad kāpēc mums no zīdaiņa vecuma un līdz kapa malai nemitīgi tiek skaidrots, ka „dusmoties nedrīkst”?

Cik daudzi no mums ir dzirdējuši pamācošas frāzes: „Uz mammu nedrīkst dusmoties!”, „Neesi tik dusmīgs!” un tml. It kā dusmas nebūtu daļa no mīlestības.

Par vīrieša dusmu nozīmi runa viens no tiem cilvēkiem, kurus uzskatu par saviem dzīves skolotājiem, – Fabians Blaškevičs, slavenais poļu koučs, bijušais jezuīts. Runājot par dusmu nozīmi, savā konferencē „Vīrieša svētums” viņš citē pravieti Jesaju:

„Paceliet karogu augstā kalnā, uzsauciet viņiem stiprā balsī! Metiet ar roku, lai tie ieiet pa dižciltīgo vārtiem!

Es pats esmu aicinājis Savus svētītos Savu dusmu tiesas lēmumu izpildīšanai, arī Savus stipros karavīrus, kas ir prieka pilni Manā godībā un skaļi jūsmo par to.

Klau! Pūļa balss atskan kalnos, kā no lielas tautas, no daudz valstīm sapulcētu tautu balss. Tas Kungs Cebaots kārto karaspēku karam!

Viņi nāk no tālas zemes, no pasaules gala, Tas Kungs un Viņa dusmu piepildīšanās rīki, un nāk izpostīt visu zemi!”.

Vīrietis kā „Dieva dusmu piepildīšanas rīks”. Bet mums nemāca būt karavīriem, mums māca būt „mīļiem”.

Galvenais vīriešu mirstības cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības. Tas ko mēs zinām par psihosomātiku, liecina, ka šāda veida slimības bieži ir saistītas ar neizpaustām jūtām. Par savu dusmu apspiešanu mēs maksājam pārāk augstu cenu.

„Ja gribi būt svēts, Tev kā vīrietim ir jāiepazīst savas dusmas. Tev kā vīrietim ir jāsāk pielietot savas dusmas. Lielākā daļa no mums dusmas saista ar vardarbību. Jo tā mums māca sievietes (un ļoti pareizi, jo tāda ir viņu aizsargreakcija). Taču vardarbība ir gļēvulība. Tā rīkojas vīrietis, kurš nevalda pār savām dusmām. Kurš vispār neko savā dzīvē nekontrolē. Viņš uzkrāj sevi emocionālus atkritumus, bet kad vairs neiztur, notiek sprādziens. Un tad viņš zaimo, bļauj, kaujas.

Patiesībā dusmas ir agresijas enerģija, kas Tev dzīvē ir ļoti noderīga. Kaut vai tāpēc, lai saprastu savu dzīves misiju. Lai sadusmotos un mest izaicinājumu savām vājībām. Svētums ir tieksme pēc pilnības. Bet tas nozīmē askēzi, darbu ar savām vājībām. Tāpēc Tavam svētumam ir vajadzīgas Tavas dusmas”.

Dusmas ir dāvana, kas palīdz ceļā pie savas sirds. Šāds priekšstats par dusmām iedvesmo.