No marta līdz novembrim vairākās Rīgas vispārizglītojošajās skolās notika lekciju cikli Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta īstenotā projekta „Es ģimenē un sabiedrībā: ticības, cerības un mīlestības loma cilvēka, ģimenes un sabiedrības saliedēšanā un valstiskās piederības stiprināšanā” ietvaros.

7.-9.klases skolēniem projekta ietvaros bija četras nodarbības par cilvēka identitāti, cieņu un brīvību kristīgas antropoloģijas skatījumā, par mīlestību, seksualitāti un prasmi nepakļauties sabiedrības spiedienam.

Nodarbības vadīja psiholoģijas maģistre, kustības „Par dzīvību” pārstāve un RARZI lektore Diāna Staņko, kā arī žurnālists Marks Jermaks. Piedāvājam iepazīties ar viņu iespaidiem un atziņām projekta noslēgumā:

„Pārrunājot ar 7.-9. klašu audzēkņiem zēnu un meiteņu attiecību jautājumus, kārtējo reizi pārliecinājāmies par šī projekta aktualitāti un lielu nozīmi jauniešu vērtību veidošanā. Piedzīvojot dinamiskās fiziskās un emocionālās pārmaiņas pusaudža vecumā, attiecību problēmas piesaista lielu skolēnu uzmanību. Gandrīz visās klasēs novērojām augstu jauniešu aktivitāti, gatavību iesaistīties diskusijā, uzdot jautājumus, dalīties ar savām pārdomām un pieredzi. Labs kontakts ar auditoriju neveidojās uzreiz. Bija nepieciešamas 1-2 lekcijas, lai skolēni pierod pie lektoriem un viņu darba stila, kā arī atveras dziļakai sarunai par svarīgiem un bieži vien arī sāpīgiem jautājumiem.

Skolēnu atsauksmes par lekcijām liecina, ka aplūkotās tēmas viņi uzskata par aktuālām un nozīmīgām, vienlaicīgi uzsverot, ka vēlētos šāda veida nodarbības turpināt, lai pārrunātu arī citas aktualitātes. Nereti jaunieši veidoja diskusijas arī savā starpā, kas liecināja par brīvu atmosfēru lekciju laikā, kā arī skolēnu savstarpējo uzticēšanos. Grūtāk bija rosināt sarunas tajās klasēs, kurās pastāv iekšēji konflikti vai arī negatīvie līderi, kas neļauj izpausties citiem klases biedriem.

Ņemot vērā lielo jauniešu interesi un aktivitāti, kā arī vērtībizglītības trūkumu Latvijā, pastāv objektīva nepieciešamība turpināt šāda veida projektus, ne tikai iesaistot jaunus dalībniekus, bet arī turpinot darbu ar esošiem projekta dalībniekiem. Šāda saiknes uzturēšana palīdzētu skolēniem nostiprināt vērtības, kas vērstas uz savstarpēju cieņu, atbildību, informētību, spēju izdarīt izvēli, balstoties uz racionāliem spriedumiem.

Atziņas

Noslēdzot projektu, vēlamies paust vairākas darba gaitā gūtas atziņas, kas apstiprina nepieciešamību turpināt iesākto, paplašinot iepriekšējo darbību. 

Priekšstats par cilvēka seksualitāti

Viena no visbūtiskākajām antropoloģiskām kļūdām, kas nemitīgi atkārtojas informatīvajā telpā un ko savā domāšanā bieži vien pārņem jaunieši, ir cilvēka seksualitātes reducēšana līdz seksam. Tāpēc ievērojama daļa nodarbību tika veltīta tam, lai pārliecinātu auditoriju par to, ka cilvēks nevienā no savas dzīves jomām (arī seksuālajā) nekad nepaliek tikai “ķermenis”. Cilvēka seksualitāti kopā ar viņa ārējo izskatu veido arī emocionālā pasaule, prāts un gars, jeb vērtības. Tikai aplūkojot cilvēka personu visā pilnībā, varam gūt korektu priekšstatu arī par viņa seksualitāti. Šī principa neievērošana draud ar to, ka otro cilvēku uztversim kā priekšmetu mūsu iegribu piepildīšanai.

Šī atziņa bija īpaši svarīga zēniem, kuri ir vairāk tendēti meitenes uztvert tikai ārēji, novērtējot viņu fizisko skaistumu. Jāņem vērā arī tas, ka jauniešus uz šādu primitīvu spriešanu pamudina mūsdienu masu kultūra, kas ne tikai akceptē, bet arī mudina uz sievietes ķermeņa pārveidošanu par kārtējo “patērēšanas objektu”.

Laulības vērtība

Projekta gaitā guvām apstiprinājumu tam, ka Latvijas sabiedrībā eksistē dziļa laulības vērtības krīze. Praktiski visās klasēs apmēram puse skolēnu bija pārliecināta, ka laulībai nav būtiskas nozīmes attiecībās un ka precēties nav nepieciešams. Spriežot pēc jauniešu teiktā, šāda domāšana ir saistīta ar smagu pieredzi viņu pašu ģimenēs. Jaunieši dziļi pārdzīvo vecāku šķiršanos un partneru maiņu. Cenšoties pasargāt sevi no šiem pārdzīvojumiem nākotnē, daļa jauniešu apšauba laulības institūtu kā tādu.

Tajā pašā laikā, apspriežot lekciju materiālu, dalībnieki tomēr atzina, ka gatavība veidot laulību liecina par augstu atbildības sajūtu, kā arī to, ka tieši laulība ir vislabākais attiecību modelis, kur var rasties bērni.

Negatīva pieredze

Kā jau minējām, jauniešu priekšstati par attiecībām ar pretējo dzimumu lielā mērā balstās uz viņu ģimenes negatīvo pieredzi. Daži skolēni arī paši ir piedzīvojuši drauga/draudzenes neuzticību, vienaudžu atstumšanu un spiedienu. Līdz ar to bieži bija jāsaskaras ar visai ciniskiem spriedumiem gan par cilvēka seksualitāti, gan par pretējo dzimumu, gan par atbildīgu attiecību veidošanu. Neņemot vērā šos ievainojumus, būtu grūti saprast mūsdienu jauniešus un viņu problēmas.

Adekvāts pašvērtējums

Galvenais izejas punkts, veidojot jebkāda tipa attiecības, ir adekvāts pašvērtējums. Lekciju laikā jaunieši labprāt piekrita tam, ka cilvēkam, kurš neciena pats sevi, būtu grūti panākt cienīgu attieksmi no citiem. Lekciju laikā centāmies uzsvērt, ka romantiskās attiecībās katrai pusei ir jārespektē otras puses vērtības un izvēle, kā arī iekšējie noteikumi un principi, kas tiek ievēroti drauga/draudzenes ģimenē. Jaunieši piekrita, ka meitenes un zēni attiecībās reizēm rīkojas neapdomīgi, jo izjūt partnera emocionālo spiedienu. Tikai patiesi brīvs cilvēks vienmēr cenšas rīkoties saskaņā ar savām vērtībām, respektējot arī apkārtējo izvēli.

“Informatīvais troksnis”

Dzīvojot informācijas tehnoloģiju laikmetā, gan pieaugušie, gan jaunieši atrodas nemitīgā “informatīvajā troksnī”. Šī problēma īpaši skar jaunāko paaudzi, kura ātrāk apgūst tehnoloģiskus jaunumus, taču bieži vien nespēj kritiski pieiet to pielietošanai. Pārrunājot šo problēmu, jaunieši atzina, ka reāla komunikācija attiecībās ir daudz svarīgāka par virtuāliem kontaktiem, piemēram, sociālajos tīklos. Jaunieši lieliski apzinās riskus, kas ir saistīti ar virtuālo komunikāciju, t.sk. seksuālas izmantošanas draudus caur internetu no pieaugušo puses.

Tomēr jauniešus stipri iespaido nekvalitatīva un pavirša informācija par cilvēku attiecībām, kas dominē televīzijā un internetā. Bieži vien jaunieši nekritiski atražo masu mediju radītos mītus. Piemēram, tikai retos gadījumos skolēni zināja, ka neviens kontraceptīvais līdzeklis negarantē pilnīgu aizsardzību no neplānotas grūtniecības un seksuāli transmisīvām slimībām. Objektīvas informācijas trūkums šajos jautājumos var mudināt jauniešus uz bezatbildīgu rīcību, kas nav balstīta uz racionāliem spriedumiem. 

Nākotnes redzējums

Ņemot vērā projekta gaitā gūto pieredzi, vēlamies piedāvāt vairākus ieteikumus līdzīgiem projektiem nākotnē. 

Intensitāte

Mūsuprāt, darbs šajā jomā būtu daudz efektīvāks, ja jauniešiem tiktu piedāvātas nevis 4 nodarbības, kuras ir “izstieptas” uz vairākiem mēnešiem (aprīlis-maijs un oktobris-novembris), bet gan intensīvais un padziļinātais nodarbību kurss, piemēram uz 10 lekcijām 2-3 mēnešu laikā. Ņemot vērā ierobežotus resursus, būtu lietderīgāk iesaistīt mazāku skolu skaitu, taču nodrošināt lielāku nodarbību skaitu katrā klasē. Šeit būtiska ir arī iesaistīto skolu, pašu jauniešu un viņu vecāku motivācija, lai netērētu resursus gadījumos, kad paši dalībnieki īsti nevēlas līdzdarboties. Lielāks nodarbību un mazāks dalībnieku skaits ļautu izmantot daudz plašāku instrumentu klāstu, kas prasa vairāk laika (lomu spēles, darbs grupās, individuālas darbs, audiovizuālie materiāli un citi), kā arī aplūkot vairāk tēmu.

Viena klase

Nākotnē būtu nepieciešams pilnībā attiekties no prakses, kad nodarbības notiek vienlaicīgi divām klasēm. Mūsu pieredze viennozīmīgi liecina, ka šādi centieni piesaistīt lielāku dalībnieku skaitu, neattaisnojas. Tēmas, ko pārrunājam ar jauniešiem, ir pietiekoši delikātas, kas prasa attiecīgu uzticēšanās atmosfēru. To ir grūti panākt, apvienojot skolēnus no dažādām klasēm, kuri reizēm nemaz nepazīst viens otru vai arī konfliktē savā starpā.

Zēni/meitenes

Projekta gaitā eksperimentālā kārtā novadījām dažas lekcijas atsevišķi zēniem un meitenēm. Šis risinājums bija ļoti veiksmīgs, īpaši tad, ja kopīgajās nodarbībās bija grūti uzturēt disciplīnu. Pastāv arī vairākas specifiskās tēmas, kuras ir vieglāk apspriest, sadalot auditoriju pēc dzimuma (fizioloģiskās pārmaiņas pusaudža vecumā, vīrieša un sievietes reproduktīvas sistēmas specifika, reproduktīvas veselības uzturēšana, pornogrāfijas radītie riski). Šo praksi vēlams turpināt turpmāk, iekļaujot kā obligātu prasību 1-2 lekciju novadīšanu atsevišķi zēniem un meitenēm.

Piemēri/liecības

Ņemot vērā jauniešu negatīvo pieredzi attiecību jomā, turpmāk līdzīgos projektos būtu plaši jāizmanto motivējoša rakstura videomateriāli par autoritātēm, kuras savas attiecības veido uz vērtību pamata. Šāda veida piemēri un liecības varētu iedvesmot jauniešus un pārliecināt, ka arī viņi ir spējīgi dzīvot saskaņā ar vērtībām un rīkoties atbildīgi. Materiāli par slavenībām (īsas intervijas, videouzrunas, dzīvesstāsti) tiek plaši izmantoti analoģiskajos projektos citās valstīs. Esam novērojuši, cik veiksmīgi šis paņēmiens darbojas Polijas projektā “Dārgumu arhipelags”, kas balstās uz Integrētās Profilakses Institūta (Instytut Profilaktyki Zintegrowanej) izstrādātas programmas.”

Projekts tika īstenots ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas atbalstu.

Avots: katolis.lv

Foto: andinojewellery.com