Kā atpazīt sektu?

073c4c77e3eb4e8361d2599cdac90269

Mūsdienu informācijas pieejamība par dažāda veida garīgiem un emocionāliem draudiem, pie kuriem, neapšaubāmi, pieder sektas vai destruktīvi kulti, nebūt nemazina to cilvēku skaitu, kuri nonāk kārtējos slazdos. Pastāv vairāki psiholoģiski, sociāli un garīgi faktori, kas piebaro totalitāras reliģiskas kustības, nodrošinot tām aizvien jaunu „lielgabalu gaļu”.

Vēlos uzsvērt: neesmu teologs un nepretendēju uz teoloģisku analīzi. Tāpat neredzu pamata automātiski pasludināt par “sektantismu” visu, kas neiekļaujas tradicionālas reliģiozitātes rāmjos. Mani vairāk nodarbina sektantisks domāšanas veids, kas vai nu izraisa nopietnas psiholoģiskas problēmas, vai arī padziļina un neļauj atrisināt jau esošās.

Būtu jāsāk ar to, ka pats sektas jēdziens postmodernā sabiedrībā kļūst grūti definējams. Paliekot politkorektuma un iecietības paradigmā, kuram ir tiesības atzīt citu cilvēku subjektīvo pārliecību par „destruktīvu”? Galu galā, cilvēki sektās pārsvarā uzturas brīvprātīgi, un ne jau visos gadījumos netradicionāli reliģiski kulti nozīmē terora aktus, masu pašnāvības vai īpašumu atņemšanu „kopienas labā”.

Atšķirībā no veselīgiem tradicionālas reliģijas virzieniem (tas attiecas ne tikai uz kristietību, bet arī uz citām pasaules reliģijām), sektas balstās ideoloģijā, kas apspiež cilvēka individuālo brīvību un atbildību par savu dzīvi. Tādēļ katrā sektā var sastapties ar dažādām manipulācijas izpausmēm, kad „augstu mērķu” vārdā visai plaši tiek lietota faktu noklusēšana un klaji meli.

Jaunu adeptu piesaistei sektas sola dziedināšanu no visām kaitēm, pašizaugsmes iespējas, pseidoterapeitiskas un ezotēriskas mācības, kuras sniedzot atbildes uz visiem dzīves jautājumiem.

92771_900

Parasti manipulēšana sākas jau potenciālā upura uzrunāšanas brīdī: cilvēkiem uz ielas tiek dalītas reklāmiņas par „bezmaksas angļu valodas kursiem”, uz kuriem atnākot izrādās, ka tas ir reliģiska rakstura pasākums.

Vai arī „bērnu un jauniešu atpūtas nometnes”, kas patiesībā ir sektantu kopienas, kur tiek veikta jaunpienācēju ideoloģiskā „apstrāde”. Vai arī labdarības koncerti, kas reāli ir drīzāk kādas organizācijas dievkalpojumi.

 

Sektas pazīmes

Kaut gan pētnieku viedokļi nedaudz atšķiras, var izdalīt noteiktu pazīmju kopumu, kas raksturo praktiski katru destruktīvu kultu.

Harizmātisks un autoritārs līderis. Parasti sektas tiek veidotas pēc piramīdas principa, kuras augšgalā atrodas kāds spilgts līderis. Skaidrs, ka līderis ir vienīgais „unikālas dievišķas atklāsmes” turētājs, Līdz ar to līdera vārdu vai darbu „dievišķais” raksturs netiek apšaubīts. Protams, pastāv arī izņēmumi. Piemēram, „Jehovas liecinieku” starptautisko tīklu pārvalda līderu grupa, kuru personības netiek izceltas. Šādos gadījumos sektas vadība drīzāk atgādina partijas valdi.

Noslēgtība. Atšķirībā no Baznīcas, sekta lielā mērā ir noslēgta. Tas dabiski izriet no sektas apokaliptiskās ideoloģijas un melnbaltas domāšanas, uztverot visu, kas ir ārpusē, kā „nepareizu” un „samaitātu”. Ap līderi izveidojas kopiena, kas sektas locekļiem kļūst par „alternatīvu ģimeni”. Sektantiskās „atgriešanās” sākumposmā „ģimene” piesaista ar saliedētību, vienkāršību, kopības sajūtu, kas vēlāk kļūst par spiediena instrumentu.

„Apokaliptiska domāšana”. Izolēšanās no pasaules (t.sk. no „neticīgiem” tuviniekiem, kolēģiem, draugiem) tiek pamatota ar „samaitātās pasaules” draudiem. Droši ir tikai sektā, jo tai pieder patiesā atklāsme. Viss pārējais ir nedrošs, ļauns un apšaubāms. Parasti sektās tiek apšaubīta laicīgās medicīnas, izglītības, zinātnes, mākslas un kultūras nozīme. Vērtīgs ir tikai tas, kas nāk no pašas sektas. Dažreiz pasaules gala priekšnojauta pamudina sektas locekļus atteikties no īpašumiem, mainīt dzīvesvietu saskaņā ar līdera norādījumiem un tml.

Uzvedības un domāšanas kontrole. Sektas nerespektē indivīda autonomiju un brīvību. Līdz ar to destruktīvos kultos tiek plaši pielietotas to locekļu kontrolēšanas metodes. Nepietiek ar to, kas cilvēks „pareizi” uzvedas, jo viņam arī jādomā „pareizi”. Pie apziņas kontrolēšanas veidiem sektās pieder, piemēram, sociāla izolācija, regulāri obligāti kontakti ar apakšvienību („šūniņu”) vadītājiem, nežēlīgas diētas, reliģiskas prakses, kas norisinās emocionālas eksaltācijas apstākļos (tas nav uzbrauciens visai harismātiskai kustībai, taču jāatzīst, ka pārmērības mēdz būt).

people_manipulation

Sektantisms Baznīcā? 

Skatoties psiholoģiskā plāksnē, arī tradicionāla reliģiozitāte un piederība atsevišķos gadījumos kļūst par veidu, kā „paslēpties” no realitātes. Arī Baznīcā var sastapt cilvēkus, kuriem piemīt izolācijas tieksmes, melnbalta domāšanai un pasaules uztvere caur dalījumu „mēs/viņi”. Šķiet, ja šāds noskaņojums sāk dominēt kādā no draudzēm vai kopienām, rodas sektantisma un atšķelšanas risks. Baznīcas vēsture pazīst daudzus šādus precedentus. Viens no salīdzinoši neseniem sektantisma piemēriem bija t.s. „Betānijas māsu sacelšanās” Polijā, kuras notikumi spilgti attēloti mākslas filmā „Velna vārdā”.

2005. gadā klosterī Dolnas Kazimežā izcēlās konflikts, jo māsas atteicas atzīt jaunieceltās kopienas vadītājas autoritāti. Tā rezultātā māsas praktiski pilnībā izolējās klosterī līdz pat 2007.gadam.

„Nemiernieku” kopienā tika praktizēta bezierunu paklausība iepriekšējai klostera priekšniecei, kura vadīja kopienu, atsaucoties uz „privātām atklāsmēm”, un viņas pieaicinātam priesterim, kurš nodarbojās ar dziedniecību.

Kopiena, kurā uz to brīdi uzturējās 65 personas, neievēroja vietēja bīskapa un Vatikāna aizrādījumus. Ņemot vērā, ka māsas nelegāli ieņēma klostera ēku, lietā iesaistījās tiesībsargājošas iestādes, kuras rezultātā arī piespieda nemiernieces padoties.

Un pēdējais. Kristietība (vismaz manā izpratnē) nav ekskluzīva, tā ir universāla. Atklāsme ir pieejama katram labas gribas cilvēkam. Pretēji tam sektantisms lielā mērā balstās uz priekšstatiem par to, ka „patiesā” atklāsme pieejama tikai dažiem „izredzētajiem”, kuri paši sev kļūst par galveno patiesības mēru. Un te jau varētu runāt par kārdinājumu, ko cilvēce pazīst jau no tās pirmsākumiem – „jūs būsiet kā Dievs, zinādami labu un ļaunu”.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Publikācijas ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s