„Kļūsti par sevi pašu”, „paliec vienmēr autentisks”, „pieņem sevi tādu, kāds esi”. Šķiet, mūsdienu populārajā psiholoģijā autentiskums kļuvis par vienu no centrālām tēmām. Arī mēs ar kolēģiem savos kabinetos visai bieži dzirdam frāzi „es nejūtos es pats”.
Radoša iztēles izmantošana kļūst par vienreizēju resursu cilvēka izaugsmē, ļauj dziļāk izprast sevi un saskatīt oriģinālus risinājumus. Šoreiz raidījumā apspriežam iztēles nozīmi cilvēka izaugsmē un konkrētas darba metodes ar iztēli.
Cilvēks, kurš dažādu apstākļu un izvēļu dēļ nošķirts no jūtām, pats sev ir svešs. Mūsu pagātnē nav trūcis situāciju, kas lika mums apslāpēt un noliegt to, kā patiesībā esam jutušies. Tomēr pašlaik varam atļauties vairāk, atgūstot to daļu savas dvēseles, kas ilgi palikusi novārtā.
Katram no mums ikdienā bieži jāpiedzīvo gan mūsu pašu, gan apkārtējo agresijas izpausmes. Agresija palīdz sargāt robežas un vērtības, bet reizē tai piemīt graujošs spēks. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad agresija un vēlme dominēt kļūst par cilvēka dzīves stilu.
Diezgan tipiska situācija: vecāki atved bērnu pie psihologa un lūdz viņu “salabot”, svēti ticot, ka problēmas radušas ārpus kopēja ģimenes konteksta. Tomēr visbiežāk mazais “identificētais pacients” tikai atspoguļo dziļas pretrunas pieaugušo starpā.
Kauns pieder pie jūtām, ko grūti atpazīt, bet kas pārsteidzoši spēcīgi ietekmē cilvēka uzvedību. Kauns ir grūti izturams tiešā veidā, tādēļ mūsu sirds līkločos tas bieži slēpjas aiz dusmām, skumjām vai bailēm. Kauns liek mums pazust, izšķīst, nomirt. Piedzīvojot kaunu, kļūstam vientuļi līdz neprātam, jo kauns izolē mūs no apkārtējiem un no mums pašiem. Par kaunu ir jārunā, jo klusēšana to piebaro, taču runāt nav viegli.
Maija sākumā piedāvājam kārtējo iespēju izdzīvot īpašu terapeitisku nedēļas nogali “VIŅŠ. VIŅA. ATTIECĪBAS. 3.0”.
Vaina ir komplicēta parādība, tā ļoti spēcīgi ietekmē cilvēka uzvedību, bet reti tiek pamanīta. Tāpat vaina mēdz slēpties aiz citām jūtām. Es teiktu, ka vaina ir iekšējais stāvoklis, kas signalizē par cilvēka neatbilstību noteiktām prasībām. Tās var būt gan ārējas (piemēram, sociālas normas), gan iekšējas (neatbilstība paša uzstādītajām normām). Vaina pieder pie īpaši neizturamām jūtām, tādēļ psihē darbojas aizsargmehānismi, kas palīdz vainas sajūtu mazināt vai apslāpēt. Taču vainas „enerģija” nekur nepazūd, tā tikai pārvēršas par kaut ko citu.
Atklājot pavasara sezonu, piedāvājam kārtējo iespēju izdzīvot īpašu terapeitisku nedēļas nogali “VIŅŠ. VIŅA. ATTIECĪBAS. 2.0”.
Noslēdzot raidījumu ciklu par laulāto attiecībām, apkopojam iedvesmojošas pieredzes un stāstus, pārrunājam konkrētus veidus kā uzlabot kontaktu. Par spīti daudzām brūcēm cerība tomēr pastāv. It īpaši, ja abas puses izvēlas cīnīties par kopīgu nākotni.
tavasirds.com 