Kristīgā pilnība vai reliģiskais perfekcionisms?

prayer

“Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs”. Ticīgi cilvēki labi pazīst šo frāzi. Taču, vai tas gadījumā nav taisnākais ceļš uz reliģisko perfekcionismu un ar to saistītās neirozes?

Perfekcionists nevis vienkārši neakceptē savu nepilnību, bet gan no tās cieš. Cenšoties būt (savā izpratnē) „pilnīgs”, viņš liek ciest arī saviem tuviniekiem. Viņa galvenie dzīvesdraugi ir mokošs nemiers, nebeidzamas trauksme un nepārtraukta kritizēšana, kas var būt vērsta gan pret sevi, gan pret visu pasauli, kurā, cerams, ka piekritīsiet, tik tiešām ir daudz nepilnību.

Vai tas ir ticīga cilvēka dzīves ideāls, uz ko mūs aicina Jēzus no Nācaretes? Pieņemot, ka visas lietas tiek pazītas „pēc augļiem”, jāsaka – nē. Drīzāk perfekcionisms, kas dažreiz var izteikti izpausties arī reliģiskā dzīvē, ir pagātnes ievainojumu sekas. Pieņemsim, ka kāds bērns tiek audzināts neadekvāti stingrā garā, viņam tiek izvirzītas nekonsekventas un neizpildāmas prasības, bet viņa personības vērtība tiek mērīta ar viņa panākumiem un spēju būt „noderīgam”. Viņam ir viegli ieticēt, ka it visā obligāti jābūt pirmajam.

Pat piedzīvojot Dieva mīlestības pieskārienu, šāds cilvēks var uzskatīt, ka viņam obligāti jākļūst par „Nr.1” lūgšanā, askēzē vai evaņģelizācijā. Viņam ir grūti pieņemt to, ka Dieva mīlestību nav iespējams „nopelnīt”, un ka Kristus dāvā savu pestīšanu „tāpat vien”, jo Dievs ir labs.

0e055015385980da4e111a90c5284edc_xl

Reliģiskais perfekcionisms var izpausties arī kā tieksme ceļā uz svētumu mākslīgi izvairīties no katras kļūdas vai nepilnības. Dažreiz perfekcionists to pamato ar Bībeles fragmentiem, kas izrauti no konteksta, vai arī svēto dzīves aprakstiem, kas ne vienmēr ir reālistiski un neatbilst viņa paša spējām un aicinājumam.

Skaidrs, ka arī no citiem cilvēkiem tiek sagaidīts tas pats: viņiem savā uzvedībā jāsasniedz vismaz eņģeļu līmenis. Pats bīstamākais ir tas, ka šāda attieksme pilnībā izslēdz žēlsirdību.

Kā atzīmē amerikāņu teoloģe un psihoterapeite Michele S.Matto, pēc būtības runa ir par seno un labi pazīstamo kārdinājumu „izlikties par bezgalīgo, nekļūdīgo un visvareno Dievu.” 

Psiholoģisks perfekcionisms lieliski sadzīvo ar neveselīgu reliģiozitāti, kas pārvērš kristīgo vēsti par instrukciju sarakstu, kas jāpilda, lai ieietu par “šaurajiem vārtiem”. Protams, ateistiem un agnostiķiem tas visos laikos dod pamatu apgalvot, ka reliģiozitāte kā tāda nodara kaitējumu cilvēka psihei. Tā ir tikai kārtējā atruna, kas šķietami pamato viņu pašu pretestību ticības patiesību atzīšanai.

Kristīgi orientēts itāliešu psihoanalītiķis Paskals Ionata raksta, ka slimību izraisa nevis reliģija, bet tās slimīgā interpretācija. Perfekcionists grib būt pilnīgs, līdzīgs Dievam. Šāda kristietības izpratne ved pie nosodīšanas, vainas sajūtas, kā arī dusmām uz sevi (kad perfekcionists zem realitātes spiediena tomēr konstatē, ka vēl nav sasniedzis ideālu).

“Mīlestība un ticība Dievam nozīmē psiholoģisku baiļu neesamību. Paradoksālā kārtā perfekcionists baidās no mīlestības, viņš slēpjas noteikumu pildīšanā un “kārtīgumā”. Bailes mudina viņu sīkumaini pārdomāt katru savu rīcību. Realitātē viņš kļūst par pedantu, neveselīgi precīzu cilvēku, viņš ir spiests pakļauties sarežģītiem rituāliem, viņu piesaista formālisms un mazsvarīgas detaļas, aizmirstot par pamatvērtībām. Viņam pat neienāk prātā, ka mīlestība var pārsniegt noteikumus, kuriem viņš pakļaujas. Cilvēks tiek pakļauts sabatam, nevis sabats cilvēkam,” raksta Ionata.

Un kā tad ir ar Jēzus aicinājumu „Esiet pilnīgi…”? Žēl, ka perfekcionists nespēj sadzirdēt paša Kristus skaidrojumu par to, kas ir īstas pilnības pamatā. Un tas noteikti nav īstā izmēra ziepju gabaliņš attiecīgas krāsas trauciņā, ideāli tīrs dzīvoklis vai nevainojama reputācija. Jēzus saka ko citu: “Lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas debesīs, kas liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem!..  Tāpēc esiet pilnīgi, kā arī jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!”. Tātad, patiesa kristīgā pilnība paredz pacietību, labvēlību un prieku. Paskals Ionata atgādina arī kādu citu Rakstu vietu, kas varētu mūs ārstēt no perfekcionisma sērgas:

“Neesi pārlieku taisns un neturi pats sevi par pārlieku gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?” (Ekl 7,16)

civitas.lv

 

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Notikumi ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s