Novērojumi liecina, ka pastāv trīs tēmas, kas interesē visiem, un kas līdz ar to saistītas ar daudziem uzstādījumiem, aizspriedumiem, mītiem un tabu. Es ar to domāju nāvi, seksu un naudu. Kāpēc mums grūti mierīgi paskatīties uz lietām, kas mums visai pamatoti interesē un uztrauc? Šķiet, kristietība sniedz pietiekoši skaidras atbildes katram no šiem dzīves izaicinājumiem. Tomēr praktiskā izpausmē mēs daudzmaz tiekam galā tikai ar nāves jautājumu.

Nauda ir netīra lieta. Nauda sabojā cilvēku. Bagātniekam grūti ieiet Debesu Valstībā. Pirmais miljons tāpat jānozog. Šo “nabago ideoloģijas” ideju sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Apslēpta nepatika pret uzņēmību, veiksmi un labi situētiem cilvēkiem tiek pamatota pat ar Bībeles citātiem, kuri gan tiek izrauti no konteksta.

Vieglāk ir nosodīt turīgu cilvēku, par ko patiesībā neko nezinām, nekā godīgi satikties ar savu skaudību vai upura pozīciju. Turklāt arī skaudība nes mums kaut kādu vēstījumu par mums pašiem. Un ne jau par to, ka esam ļauni, bet par to, ka kaut kas mūsu dzīvē netiek piepildīts, kaut kur izjūtam tukšumu. Tādēļ mums sāp, ja kādam izdodas.

Skaidrs, ka Raksti daudzās vietās brīdina no alkatības un pieķeršanas naudai. Cilvēks nedrīkst kalpot mamonai. Jābūt otrādi: mamonai jākalpo cilvēka un visas sabiedrības labumam. Gribas piebilst, ka kalpot mamonai daudzus piespiež tieši nabadzība, nevis pārticība.

Nauda ir maksāšanas līdzeklis. Tāpat kā, piemēram, mašīna ir pārvietošanas līdzeklis. Vai esi kādreiz dzirdējis, ka “mašīna sabojā cilvēku”?

Arī nauda pati par sevi nav nedz tīra, nedz netīra. Kas iziet no cilvēka, tas cilvēku padara nešķīstu.

Skaidrs, ka ar naudas pelnīšanu saistās daudzas morālas izvēles situācijas. Bet vai tas pats neattiecas uz naudas nepelnīšanu? Tomēr tam, kurš uzreiz nolaiž rokas un nosoda citus, mūsu kultūrā ir daudz vieglāk sevi attaisnot.

Līdzība par talentiem (sal. Mt 25) stingri nosoda slinkumu un bezdarbību. Interesanti, ka Kristus tajā kā piemēru izmanto tieši naudas pavairošanu. Spēja būt uzņēmīgam un nopelnīt tiek attēlota kā taisnīguma izpausme. Savukārt kalps, kurš palicis pasīvs un nav pārvarējis savas bailes un aizspriedumus, tiek dēvēts par nelietīgo un slinko. 

Skatoties psiholoģiski, cilvēka attiecības ar naudu var daudz pastāstīt par viņa personību un attieksmi pret sevi un dzīvi kopumā. Par gatavību uzņemties atbildību, maksāt (visplašākā nozīmē), novērtēt sevi un citus. Tādēļ, piemēram, Aleksandra Aleksejčika terapijas grupās nauda bieži tiek izmantota kā līdzeklis, kas ļauj kaut ko pateikt citam cilvēkam. Tāpat individuālā terapijā attieksmei pret naudu bieži tiek pievērsta būtiska uzmanība.

Nauda (kā arī tās neesamība) var būt veids, kā Dievs kaut ko mēģina mums pateikt. Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar aicinājumu un seko savai misijai, naudas viņam parasti pietiek, kas gan nenozīmē, ka viņš kļūst par miljonāru. Tas, kurš uzdrošinās paļauties uz saviem talantiem (kas vienmēr ir garīgas dāvanas), var ar izbrīnu konstatēt, ka viņa dzīvē piepildās apsolījums: milti tīnē neizsīks un eļļas krūzē nepietrūks.